(Laiki kad programēja bez datoriem..)

 

No vēstures faktiem vispirms jau jāpiemin tie laiki, kad es pati te mācījos – tas būtu tā kā laiks “pirms personālo datoru ēras” Nezinu skaidri, kopš kura gada viss sākās, bet skaidri zinu, ka laikā no 1976.-1978.gadam , kad es mācījos attiecīgi 9. –11.klasē, iekš R1g jau mācīja programmēšanu. Toreiz tie bija vai nu LU vai RTU pasniedzēji, kas darba savienošanas kārtībā piestrādāja arī skolā. Uzvārdus tajā posmā neatceros, zinu vienīgi, ka ap 1982. gadu bija Juris Borzovs no LU. Stundu laikā apguvām teoriju par bināro kodu, blokshēmas un laikam tuvinātās vienādojumu atrisināšanas metodes. Un tad pienāca lielā diena – gājām uz RTU skaitļošanas centru pie Nairi skaitļotājiem ievadīt no konsoles savas pirmās programmas.. Ko tās programmas darīja, vairs neatceros, bet tādas dižas komandas kā “идти“ un “если“ gan atceros.

 

1983.gadā es pati sāku te strādāt par programmēšanas skolotāju, līdz ar to kļūstot, kā pati domāju :), par pirmo informātikas skolotāju (ne augstskolas pasniedzēju) Latvijā. Tad ar skolēniem programmējām valodā PL1?, nesot perfokaršu paciņas uz LU MII skaitļošanas centru un atpakaļ saņemot listingus. Programmas bija ļoti vienkāršas – intervālu dalīšanas metode utml., tāpēc listingi arī stipri vienādi.. Ja radās aizdomas, ka programmas autors un listinga uzrādītājs nav gluži viena un tā pati persona, tad taisnīguma nodrošināšanai nācās bakstīt uz labu laimi kaut kur listingā un jautāt, ko tā rindiņa dara. Programmas bieži rakstījām arī vienkārši uz papīra, uz papīra notika arī olimpiādes?. Tā laika “augstākā pilotāža” jeb visas PSRS olimpiādes uzdevums bija piepildīt kvadrātveida masīvu ar skaitļiem, ejot pa spirāli. Atceros, ka bija tāds Dainis Uljanovs, kas ar šo uzdevumu tika galā.. Lai procesu padarītu “taustāmāku”, 1984.gadā caur IZM izklapatoju skolai progrmmējamos kalkulatorus B3-21. Tajos vajadzēja programmēt Assembleram līdzīgā valodā. Augstākā pilotāža bija “spēlītes” – “Uzmini skaitli”, “Sērkociņi”, “Raķetes nosēdināšana”. Cilvēkus no šī perioda atceros maz, jo vairāk biju aizņemta ar bērnu radīšanu..

 

Kad atkal atgriezos skolā, Latvijā jau bija parādījušies pirmie personālie datori. Aspāzijas bulvāri, tā saucamā mācību kombināta telpās, bija iekārtota Yamahu datorklase. Datoros bija Basic un DOS un spēlītes ar cilvēciņiem, kam vajadzēja lēkāt pāri šķēršļiem. Manu nopelnu tajā nekādu, bet no tā laika varošākajiem cilvēkiem jāatzīmē Kalvis Apsītis, tagad nopietns LU Fizmat mācībspēks.

Next: LegendaryEra

 

--AijaLuse